otrdiena, 2011. gada 27. decembris

Uzņēmējiem: Kā noziedot Ls 1000, ziedojot Ls 150

Svītrainā pūce.
Foto: O. Miziņenko

Vai zināji, ka vari finansiāli atbalstīt LOB, daļu no ziedojuma saņemot atpakaļ?

Tuvojas gada beigas. Šajā laikā daudzi pārskata savus darbus aizvadāmajā gadā un dažus no tiem vēl ir iespēja mainīt vai uzlabot vēl šajā gadā. Viena no šādām lietām ir ziedojums Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, kurai ir sabiedriskā labuma statuss. Uzņēmumi var atgūt līdz 85% no ziedojuma summas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (20.1 pants). Savukārt ikviens iedzīvotājs var atgūt līdz 25% no ziedojuma summas LOB saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (10. panta pirmā daļa).

Uzņēmumiem ir iespēja atgūt līdz 85% no ziedojuma summas LOB pie nosacījuma, ka kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas. Tas nozīmē, ka ir iespējams atgūt Ls 200 no ziedojuma LOB Ls 235 apmērā, ja nomaksātais uzņēmuma nodoklis ir Ls 1000. Tādējādi beigās reāli no sevis esat ieguldījis Ls 35, bet labums LOB ir Ls 235.

Iedzīvotājiem ir iespēja šādā veidā atgūt 25% no ziedotās summas kā attaisnotos izdevumus (t.sk. arī ziedojumu LOB), kas nepārsniedz 20% no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma. Šajā gadījumā pie attaisnotajiem izdevumiem vēl ir pieskaitāmi arī iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi.
Pieņemot, ka pat, ja tiek veikti kādi citi iepriekšminētie attaisnotie maksājumi, ir iespēja veikt ziedojumu LOB kaut 10% apmērā (10.tiesa) no apliekamā ienākuma lieluma. Piemēram, ja ikmēneša ienākumi, no kuriem tiek rēķināts ienākuma nodoklis, ir Ls 200, tad gadā tas ir Ls 240 ziedojums LOB, no kuriem var atgūt Ls 60 no nomaksātajiem nodokļiem.


Vairāk informācijas VID lapā.

Ziedot ir iespējams gan kā vispārīgu ziedojumu LOB darbības nodrošināšanai, gan kā mērķziedojumu kāda konkrēta projekta īstenošanai (piemēram, žurnāla "Putni dabā" izdošana).


Latvijas Ornitoloģijas biedrība
reģ. nr. 40008002230
Swedbank, HABALV22
konta numurs: LV34HABA000140J035491

Izmanto šo iespēju palīdzēt LOB vēl šajā 2011. gadā!

Mazs solis no Tevis, liels ieguvums Latvijas putniem (un patiesībā arī cilvēkiem)!


Sagatavoja
Agnis Bušs,
LOB žurnāla "Putni dabā" redaktors
agnis.buss@gmail.com
http://theradons.blogspot.com/

trešdiena, 2011. gada 14. decembris

Žurnāls "Putni dabā" 2011/1 elektroniski

Žurnāls "Putni dabā" 2011/1 ir nodrukāts un izsūtīts  LOB biedriem.
Paldies visiem atbalstītājiem un autoriem, kas palīdzēja tapt šim numuram!
Žurnāls tapis ar Jura Lipsberga, Toma Koha, SIA „Jāņa Sēta”, SIA „Eiropas Servisa Centrs” un aģentūras DUE atbalstu.

Šoreiz tas ir melnbalts, tāpēc krāsainu to piedāvājam elektroniskajā versijā.

Lai šis būtu pēc iespējas videi draudzīgs risinājums, šeit pieejamas datnes *wwf formātā. Tos var atvērt un aplūkot tāpat kā *pdf datnes, taču nevar izdrukāt. Ja vēlies lasīt drukātu žurnālu, izmanto jau nodrukātu versiju, ko var iegādāties LOB e-veikalā.

Arī turpmāk tiks izdots žurnāls "Putni dabā" un, lai tas notiktu veiksmīgāk, priecāsimies par ziedojumu.

Ja vēlies arī turpmāk sekot līdzi jaunumiem žurnāla tapšanā, seko LOB lapai draugiem.lv, tvitterī vai atsūti e-pastu redaktoram (agnis.buss@gmail.com).

Pieejamās datnes:
Žurnāla "Putni dabā" 2011/1 pilnā versija
Pirmais vāks (apodziņš Glaucidium passerinum, foto: G. Saulītis)
Otrais vāks (SIA "Eiropas Servisa Centrs; info par LOB un žurnālu)
Trešais vāks (SIA "Jāņa sēta")
Ceturtais vāks (ziedo LOB projektiem iekš www.labdaribasfaktors.lv)

Saturs:
Ievads /V. Ķerus/ un Saturs
Meža pūce - 2011. gada putns /A. Avotiņš jun./
Par putnu masveida bojāeju /V. Ķerus/
Mājas dobumperētājām pūcēm /A. Avotiņš jun./
Kas notiek ar ūpi Bubo bubo Latvijā? /J. Lipsbergs/
Urālpūces Strix uralensis barības sastāvs Latvijā /A. Avotiņš jun./
Pūču noteikšana /U. Ļoļāns/
Kraukļu onigēna Onygena corvina /R. Rekmanis/
Cirvis – viņš dzīvo Latvijas mežos /V. Ķerus/
Summary

Visu iepriekšējo datņu pakete šeit.


Ar cieņu,
Agnis Bušs
LOB žurnāla "Putni dabā" redaktors
(agnis.buss@gmail.com)

Ziedo Latvijas putniem! http://www.lob.lv/lv/ziedo.php

ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris

Vai Tu esi atradis savu VoLTu?


Vēlos padalīties ar manu pieredzi par enerģ(ēt)iski pilnvērtīgu ikdienas rosību.
Mani sauc Agnis Bušs un man ir 26 gadi. Vienmēr esmu sevi uzskatījis par aktīvu jaunieti. Mājās sēdēšana man neiet pie sirds. Man vienmēr ir paticis piedalīties dažādās aktivitātēs un arī pašam organizēt dažādus sarīkojumus. Skolas laikā tā bija darbošanās Bērnu un jauniešu centrā „Altona”, studiju laikā – studentu korporācija „Patria”, Latvijas Ornitoloģijas biedrībā putniski izglītojošas un sabiedriskas aktivitātes un tagad arī Biznesa pieredze ar cilvēkiem. Lai to visu varētu kvalitatīvi paveikt, ir nepieciešams atbilstošs enerģijas lādiņš! Tradicionāli man to nodrošina miegs (daudz) un pozitīva un aktīva sabiedrība apkārt. Tomēr dzīves ritms mainās, tiek ieviestas korekcijas – parādās bērni, gribās izdarīt arvien vairāk utt. Tādējādi vairs nav iespējams izpildīt visus nosacījumus, lai varētu pilnvērtīgi, enerģiski un pozitīvi darboties. Lai kompensētu enerģijas trūkumu, citi dzer kafiju, enerģijas dzērienus vai kādas tējas. Uz mani šīs minētās lietas neatstāj tādu iespaidu kā vajadzētu. No kafijas man klapē sirds un pēc tam nāk miegs, enerģijas dzērieni nav pārāk garšīgi un tiek bendēta sirds, bet tēja ir vienkārši garšīgs dzēriens, ar ko var tikai sasildīties un padzerties. Tādējādi esmu diezgan ilgi cīnījies ar enerģijas trūkumu, kas ietekmē arī garastāvokli un pozitīvu dzīves uztveri. Situāciju uzlabo pozitīvu cilvēku sabiedrība apkārt, taču to nav, kad rīta agrumā jāved dēls uz bērnu dārzu, viens strādā ar datoru vai darbojies laboratorijā.

Varu teikt, ka esmu atradis ideālo risinājumu papildu enerģijai – jaunais enerģijas produkts VLT (jeb VoLTs)! Kāpēc? Jo:
1)      dod veselīgu nepieciešamo enerģijas lādiņu (oficiāli darbības laiks ir 6 stundas) gan fiziskajām, gan mentālajām aktivitātēm;
2)      lai arī kofeīna saturs ir līdzvērtīgs 2–3 tasītēm kafijas, man neklapē sirds;
3)      ir ērti lietojams, jo var apēst jebkurā vietā un jebkādos apstākļos;
4)      satur dabiskas enerģiju ražojošas (nevis izsūcošas no organisma) sastāvdaļas, kas piedalās ATP („muskuļu degviela”) ražošanā – aminoskābes, Acetil L-Karnitīns u.c.;
5)      satur vitamīnus (C, B6, B12). B grupas vitamīni = laimes vitamīni;
6)      cenas ziņā līdzīgs kafijai kafejnīcā vai atbilstošam daudzumam enerģijas dzēriena.

Vai Tu esi atradis veidu kā iegūt vēlamo daudzumu enerģijas un finansiālu brīvību?
Es esmu un labprāt padalos ar to arī ar citiem!


Agnis Bušs,
03.11.2011
theradons.blogspot.com
tālrunis: +371-26028225
skype: radons10


piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Pārdomām... par laiku

Vīrietis atnāca piekusis mājās no darba. Viņa 5gadīgais dēlēns jau stāv pie durvīm un viņu sagaida ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt? Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
Tā nav tava daļa. Kāpēc tu tik stulbas lietas man jautā?
Es vienkārši gribētu zināt cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu tēti! Lūdzās mazais puika.
Nu ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
Oh, nopūtās mazais puika un nokāra galviņu.
Tad viņš paskatījās uz tēti un saka: vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
Vai tas bija vienīgais iemesls, kapēc tu jautāji cik es pelnu? Tikai tāpēc tu jautāji, lai tu atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt?
Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt.
Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi… un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis.
Vīrietis apsēdās pie televizora un dusmojās vēl arvien par dēla egoistisko attieksmi.
Pēc stundas viņš nomierinājās uzgāja augšā uz dēlēna istabu un iegāja tajā.
Vai tu jau guli? – Viņš jautāja.
Nē tēti, es esmu vēl augšā.
Es pārdomāju… teica tētis… man bija gara un smaga diena… un es pārāk netaisnīgi reaģēju uz tavu jautājumu… šeit ir tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.
Dēlēns nolēca no gultas un kliedza – Paldies tēti!
Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti kurā bija pāris santīmu,
kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal sāka palikt dusmīgs.
Kāpēc tu man lūdzi naudu, ka tev pašam ir pietiekoši?
Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir pietiekoši!
Tēti, man tagad ir tieši 10 latu. Vai es varētu nopirkt stundu tava laika?(love)

/Anonīms (no interneta)/

P.S. Labi, ka es pats varu veltīt saviem dēliem pietiekami daudz laika :)
Katru dienu, arī visas dienas garumā.

svētdiena, 2011. gada 19. jūnijs

Ziedot <=> Baudīt dzīvi

Vai esat padomājuši, kāpēc daudzi bagātie cilvēki labprāt dalās savās bagātībās un vēl piebilst, ka nauda neieņem nozīmīgāko lomu viņu dzīvē?
Vai jūs paši esat kādreiz dalījušies savā bagātībā (lai arī kāda tā būtu) un no tā izjutuši prieku?

Tas tiešām tā ir, ka „dots devējam atdodas” un vēl vairāk – „dodot gūtais neatņemams”. Darīt otram to, ko pats vēlētos saņemt ir mūžsena patiesība, ko ir praktizējuši daudzi veiksmīgi un laimīgi cilvēki. Dot otram patiesībā nozīmē to, ka, proti, dzīvot tā, ka Tev ir vairāk nekā pašam ir vajadzīgs. Tas savukārt nozīmē, ka Tu māki sarūpēt vairāk nekā vajadzīgs. Tādējādi Tev ir prasmes, kuras vari iemācīt arī citiem, lai viņiem būtu vairāk nekā pašiem vajadzīgs. Tas viss norāda uz Tevi kā veiksmīgu cilvēku. Cilvēkiem patīk veiksmīgi cilvēki, viņi grib līdzināties veiksmīgiem cilvēkiem un iedvesmojas no viņiem. Veiksme pievelk veiksmi, tāpēc veiksmīgie cilvēki kļūst vēl veiksmīgāki. Tāpat kā bagātie bagātāki.

Vēsturiski ziedošana izpaudās kā desmitā tiesa baznīcai. Lai arī bija laiki, kad tas notika brīvprātīgi piespiedu kārtā, „Desmitās tiesas likums” nav bez pamata un ir darbojies vienmēr un visos laikos. Vēl pirms kristietības ieviešanas zemnieki desmito daļu no savas iegūtās ražas atstāja uz lauka (ziedoja) kā pateicību zemītei par sniegto bagātību. Tas iet roku rokā ar uzkrājumu veidošanu – vēl desmito daļu zemnieki paturēja sev – sēklai nākamajam gadam. Tikai pēc tam var būt runa par kādām citām vajadzībām, maksājumiem utt.

Mīts – man ir pārāk mazi ienākumi, lai ziedotu...
Patiesība – jo mazāki ienākumi, jo vieglāk sākt to darīt. Jūs redzēsiet, ka varat tik pat labi iztikt ar 10% mazāk, bet ieguvums būs daudzkārt lielāks. Īpaši, kad tas kļūs jau par paradumu. Ir taču vieglāk noziedot Ls 5 (no Ls 50 ienākumiem) nekā uzreiz Ls 100 (no Ls 1000 ienākumiem)?

Novēlu katram atrast iespēju piepildīt desmitās tiesas likumu, regulāri ziedojot daļu no saviem ienākumiem savas iedvesmas avotam un aktivitātēm, kuras rūp pašam – tā būtu baznīca, kādas citas organizācijas vai misijas. Ikdienā es atbalstu Latvijas Ornitoloģijas biedrības aktivitātes (piemēram, http://ej.uz/vogo), jo uzskatu, ka vides un dabas aizsardzībai netiek pievērsta pienācīga uzmanība un Latvijas daba ir milzīgs spēka un iedvesmas avots.

Par to, kā nodrošināt lielākas ziedošanas iespējas, jau ir cits stāsts...

Agnis Bušs,
skype: radons10

otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Aktīvie un pasīvie ienākumi

Jau no skolas gadiem esmu interesējies par iespējām pelnīt naudu ne tādā veidā kā to māca skolā.
Mūsu izglītības sistēmas moto, vai kā to varētu nosaukt, ir apmēram šāds: "Labi mācies, dabūsi labu darbu, labi pelnīsi." Attiecīgi skolas un augstskolas sagatavo cilvēkus dzīvei par darba ņēmējiem.
Bet, kas tad ir tie "darba devēji" un kā par tādiem kļūt? Par laimi mūsdienās ir viena iespēja skolā attīstīt prasmi kļūt arī par darba devēju un veidot savu uzņēmējdarbību. Tā ir Skolēnu mācību firmas izveide. Vismaz manā gadījumā gan netika īsti pastāstīts kādas prasmes ir nepieciešamas uzņēmuma izveidē un vadīšanā, tāpēc par īsto naudas pelnīšanu bija vien jādomā pašam.

Ir krietni labi zināmi tādi teicieni kā "strādājot neatliek laika pelnīt naudu" vai arī "lai izdzīvotu, vajag strādāt, bet lai dzīvotu, jāizdomā kaut kas cits". Jūs jau sapratāt – lai tiešām baudītu dzīvi un tās labumus, kas patiesībā ir pieejami ikvienam, jātiek ārā no mūžīgā vāveres riteņa – modinātājs-darbs-mājas-gulēt-modinātājs... Protams, ir arī brīvdienas, kad var pabaudīt arī dzīvi, bet tās parasti ir par īsu un vienmēr gribas vairāk laika pavadīt ar ģimeni, nodarbojoties ar hobijiem, piemēram, putnu vērošanu, vai vienkārši pašizglītojoties lasot grāmatas vai apmeklējot dažādus pasākumus. Ja Tev šķiet, ka tomēr gribās kaut ko vairāk nekā pāris brīvās dienas nedēļā (labi, ja tik vispār ir), tad šis raksts ir domāts Tev. Ja pašreizējais dzīves ritms pilnībā apmierina un sniedz gandarījumu, tad novēlu veiksmi dzīves piepildīšanā!

Naudas plūsmas kvadrants
Ir divas galvenās cilvēku kategorijas, kuras gūst savus ienākumus. Vislabāk par tām stāsta Roberts Kijosaki, ar kura pirmo grāmatu man bija tas gods iepazīties jau skolas laikā. Grāmatā "Bagātais tētis, nabagais tētis" viņš stāsta par saviem tēviem – īsto tēvu (nabagais tētis) un drauga tēvu (bagātais tētis), un viņu kardināli atšķirīgo dzīves uztveri. Noteikti iesaku izlasīt viņa grāmatas. Ar pieejamajām grāmatām latviešu valodā varat iepazīties arī manā emuārā.

Tas, ar ko es vēlos padalīties, ir par šīm cilvēku kategorijām un manu pieredzi šajā sakarā.
Tātad R.Kijosaki ir aprakstījis Naudas plūsmas kvadrantu (The Cashflow Quadrant), kura kreisajā pusē atrodas aktīvā ienākuma guvēji, bet labajā pusē – pasīvā ienākuma guvēji.




Kreisajā pusē ir viss, par ko māca skolās un augstskolās – darba ņēmēji un pašnodarbinātie. Tie ir cilvēki, kuri savu laiku maina pret naudu. Tiklīdz Tu nestrādā, naudu nesaņem.
Darba ņēmēji parasti strādā 8 stundas dienā, kas ir 40 stundas nedēļā, lai pēc 40 gadu darba mūža saņemtu pirmsnāves atvaļinājuma naudu (pensiju) vidēji 200 EUR apmērā. Lielākā daļa izvēlās dzīvot pēc šāda modeļa, jo tas ir "droši", jo ir "garantēta" alga. Tomēr šī "drošība" beidzas ar trim vārdiem - "Tu esi atlaists!" Diezgan skarbi, bet patiesi. Īpaši mūsdienās. Turklāt, ja nepietiek ar vidējo algu Ls 300, tad jāmeklē vien otrs darbs...
Pašnodarbinātajiem iespējas ir lielākas – ir iespējas kontrolēt savu laiku, nav priekšniecības. Tomēr atbildība arī ir lielāka, pašam jākārto dažādi grāmatvedības dokumenti utt. un, lai attīstītu kādu mazo biznesu, jāstrādā dienā 12 stundas un pat vairāk. Pat ja ir pieņemti kādi darbinieki, parasti atduramies pie secinājuma, ka "bez manis nekas nenotiks un labāk ir visu izdarīt pašam."
Lai no tā visa tiktu laukā, diezgan loģiski ir mēģināt tikt no kreisās puses uz labo.

Labajā pusē atrodas cilvēki, kas strādā tā, lai ienākumus gūtu vienreiz izveidojot sistēmu vai, kad nauda rada naudu. Tādā veidā ienākumus gūst pasīvi jeb "jo mazāk strādā, jo vairāk pelni". Tie ir lielā biznesa pārstāvji un investori.
Ar lielo biznesu saprotu cilvēkus, kas rada vērtības, kuras nes naudu ilgstošā laika periodā. Parasti, lai izveidotu šādu sistēmu, ir nepieciešams kāds laiks intensīva darba un pūļu, kura laikā nekādu dižo ienākumu nav, toties šo sistēmu nostabilizējot, ir iespējams dzīvot zaļi visu atlikušo mūžu un pat nodrošināt savus bērnus un mazbērnus ar pilnvērtīgu dzīvi. Tie ir lielu uzņēmumu īpašnieki, tīkla mārketinga pārstāvji un dažādi mākslinieki (piemēram, komponisti). Katram ir savas īpatnības kā nodrošināt pastāvīgu naudas plūsmu pēc padarītā darba.
Investori vienkārši taisa naudu ar naudu. Arī tas ir jāmāk, kaut gan sākumā ir nepieciešams, ar ko investēt. Taču sākt var ar mazumiņu un galvenais ir meklēt iespējas, analizēt, mācīties un mācīties no savām un citu kļūdām.

Šāda ķēdīte patiesībā arī varētu būt loģiska dzīves laikā: darba ņēmējs–pašnodarbinātais (mazā biznesa pārstāvis)–lielā biznesa pārstāvis–investors. Katra pieredze ir vērtīga, arī pirmā darba ņēmēja pieredze. Tādēļ uzskatu, ka iespējas ir jāizmanto pat, ja šķiet, ka esmu spējīgs uz ko vairāk vai arī „tas neatbilst manam stāvoklim”. Tomēr svarīgāk ir attīstīt savu izaugsmi – pilnveidot savas prasmes un galu galā baudīt dzīvi (par dzīves baudīšanu kādā no nākamajiem ierakstiem). Piemēram, esmu runājis ar kādu mūsu filistru, ka uz vecumu jau ir slinkums veidot biznesa sistēmas. Vienkāršāk tās ir pirkt un pārdot, resp., investēt. To var arī saprast – kāpēc strādāt, ja Tavā vietā lielo darbu izdara nauda?

Es pats esmu apjautis pasīvā ienākuma spēku un burvību. Man ir varianti šajās abās frontēs – gan taisot "Lielo biznesu", gan kļūstot par "Investoru". Galvenais ir vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē un pieņemt lēmumu – pēc kura scenārija dzīvosi – "mainot laiku pret naudu" vai veidojot savu pasīvās naudas plūsmu un realizējot savus sapņus un ieceres, t.sk. palīdzot citiem. Gan aktīvā, gan pasīvā ienākuma guvējiem ir viens resurss, kurš ir pieejams vienādi – laiks. Mums visiem ir atvēlētas 24h diennaktī – gan bagātajiem, gan nabagajiem. Jautājums ir tikai, kā tās izmantosim.

Es vēlos, lai man būtu pietiekami laika, ko veltīt savai ģimenei, savai pašizaugsmei, kā arī iespējas palīdzēt citiem realizēt savus mērķus un darboties kopēja labuma vārdā.
Ir viena nianse pārejā no aktīvo ienākumu puses uz pasīvo ienākumu pusi un tā ir – aktīvus ienākumus gūst 95% no cilvēkiem, bet pilnībā pasīvus (un bauda finansiālo brīvību) vien 5%. Tādēļ jautājums – vai vispār ir reāli iegūt finansiālo brīvību? Protams, ka ir reāli, ja pieņem tādu lēmumu! Tas ir vēl vairāk reāli, ja sadarbojas ar cilvēkiem, kuri jau atrodas pasīvo ienākumu pusē, un darbojas komandā, kas vēlas sasniegt finansiālu brīvību. Esmu pateicīgs, ka man ir iespēja darboties šādā komandā un ir cilvēki, no kuriem smelties pieredzi un zināšanas finansiālas brīvības sasniegšanā! :)
Esmu pārliecināts, ka ikvienam ir šāda iespēja. Vajag tikai meklēt šīs iespējas un „kas meklē, tas atrod”.

Novēlu veiksmi un uzcītību savu mērķu sasniegšanā!

Agnis Bušs

pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Žurnāla "Putni dabā" izmaksas

Šis ieraksts tapa pēc manis uzdotā jautājuma iekš Twitter "Vai jūs būtu gatavi ziedot/maksāt par žurnāla "Putni dabā" elektronisko versiju?"

Šādu jautājumu uzdevu, jo daudzi cilvēki ir neizpratnē, kāpēc joprojām tiek meklēts finansējums žurnāla "Putni dabā" (PD) drukātajai versijai. Varētu taču iztikt ar elektronisku versiju...
Nav brīnums, ka šādu viedokli aizstāv cilvēki, kas ikdienā apgrozās tīmekļa plašumos. Savukārt tie, kam šādu iespēju nav, nemaz nezina, ka varētu izteikt savu viedokli. :)

Nedaudz paskaidrošu par PD vēsturi un pašreizējo situāciju. PD pirmais numurs iznāca 1987. gadā kā zinātnisks izdevums. Laika gaitā tas kļuva par krāsainu un populārzinātnisku izdevumu, kas ir saistošs gan zinātniekiem, gan amatieriem un vienkārši interesentiem. PD izdevējs ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), tādējādi arī PD galvenā mērķauditorija ir LOB biedri.
Precīzus skaitļus nepateikšu, taču aptuveni trešā daļa no 700 biedriem ir pensijas vecumā, no kuriem tikai neliela daļa lieto internetu. Tādājādi PD kā drukātam izdevumam LOB biedru izglītošanā un atgriezeniskās saites veidošanā ir milzīga nozīme. Protams, fakts ir arī tas, ka drukātu izdevumu tomēr ir patīkamāk lasīt.

Jau LOB pirmssākumos (LOB dibināta 1985. gadā) žurnāls nevarēja tikt izdots tikai no biedru naudām. Jekurā gadījumā tika piesaistīts papildu finansējums. Tā tas ir arī šobrīd.
Paldies Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF), kas ilgus gadus rada iespēju atbalstīt PD izdošanu un ceru, ka to varēs arī turpmāk. Taču šobrīd ir situācija, kad finansējumu no valsts nesaņemam.
Kāpēc no valsts būtu jāsaņem finansējums? Tāpēc, ka vides izglītība ir viens no valsts uzdevumiem un caur LVAF valsts nodod savas funkcijas nevalstiskajam sektoram, t.i. arī LOB. Tāpat ir arī ar Vides Vēstīm, Vides faktiem u.tml.

Man ir prieks, ka tik daudziem cilvēkiem interesē PD izdošana kaut vai elektroniski. Tomēr jāsaka, ka arī tam ir nepieciešams finansējums. Neskaitot arī manu kā žurnāla redaktora entuziasmu šāda izdevuma veidošanā bez atlīdzības.

Šobrīd vēl nav izdots pagājušā gada numurs (2010/3-4) un lūk, kādas summas ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi izdotu žurnālu:
Dubultnumurs ("parastais" numurs)
Ls 500 (320) - PD salikšana, dizains, maketēšana; - elektroniskā versija
Ls 2000 (1400) - maketa apstrāde drukai, drukāšana, pēcapstrāde;
Ls 300 - sūtījumi LOB biedriem.

Paldies aģentūrai "Due" par pretīmnākšanu žurnāla veidošanā, kas šajos apstākļos ir ļoti nozīmīgi!

Šobrīd ir izveidots ziedošanas projekts PD 2010/3-4 izdošanai:
http://www.labdaribasfaktors.lv/site/#story/agM0dXNyDQsSBVN0b3J5GKHtSQw/1

Ziedojumus (pēc katra iespējām) ir iespējams skaitīt arī pa tiešo uz LOB kontu (norādot "ziedojums Putni dabā" vai "Putni dabā elektroniskajai versijai"):
Latvijas Ornitoloģijas biedrība
reģ. nr. 40008002230
Swedbank, HABALV22
konta numurs: LV34HABA000140J03549


Ja tiks savākta nepieciešamā summa kaut elektroniskās versijas izdošanai, žurnāla 2010/3-4 numurs būs pieejams elektroniski. Pat, ja šī visa summa netiks savākta, es darīšu visu iespējamo, lai tomēr tas tiktu izdots!
Par PD 2010/3-4 saturu lasiet: http://theradons.blogspot.com/2011/01/putni-daba-201034-numura.html
Vairāk par PD projektu iekš www.labdaribasfaktors.lv: http://theradons.blogspot.com/2011/02/cina-par-finansejumu-zurnalam-putni.html


Paldies par iesaistīšanos diskusijā un komentāriem @, @, @, @, @, @, @, @


Turpināšu meklēt iespējas kā nodrošināt PD kā bonusu LOB biedriem arī turpmāk. Ja būs pietiekama atsaucība, tad to varēsim izdot arī plašākam lasītāju lokam, t.sk. elektroniski un bibliotēkām Latvijā.
Priecāšos, ja ir vēl kādas idejas vai komentāri šajā sakarā.


Ne spalvas!

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

Cīņa par finansējumu žurnālam „Putni dabā” turpinās

Paldies visiem balsotājiem un atbalstītājiem, kas ļāva mums sasniegt tik lielu rezultātu! Žurnāls tiks sagatavots tik un tā būs pieejams kaut vai elektroniski (lai arī tas nav galīgais atrisinājums).

Saskaņā ar Labiedarbi.lv 2011. gada janvāra konkursa rezultātiem Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) iesniegtais projekts „Populārzinātniskā žurnāla „Putni dabā” 2010/3-4 izdošana” sasniedza labus, taču ne pietiekamus rezultātus, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu tā izdošanai.
Projekts ieguva 3172 balsis un ierindojās sestajā vietā. Līdz finansējumu ieguvušajai piektajai vietai pietrūka vien ap 200 balsu. Vairāk par rezultātiem var uzzināt šeit: http://www.labiedarbi.lv/lv/rezultati//

Padevušies gan neesam un turpinām lūkoties pēc iespējām, lai nodrošinātu žurnāla izdošanu! Šobrīd ir iespēja ziedot žurnāla izdošanai kaut 10 EUR (vai jebkuru citu summu) portālā www.labdaribasfaktors.lv. Tam ir nepieciešams tikai PayPal konts, ko bez maksas var izveidot piesaistot savu kredītkarti (tas notiek kā maksājums ar kredītkarti, nav speciāli jāieskaita naudas līdzekļi izveidotajā kontā). Drīzumā tiks izveidota iespēja ziedot arī citos veidos. Ziedot iespējams šeit: http://www.labdaribasfaktors.lv/site/#story/agM0dXNyDQsSBVN0b3J5GKHtSQw/1

Portālā Labdaribasfaktors.lv iespējams iepazīties un noziedot par dažādiem projektiem, no kuriem šobrīd ir arī trīs LOB realizējamie projekti – „Aizsargāsim reto putnu mājvietas” (ziedojums mikroliegumu veidošana), „Meža pūcei mājas arī mežā” (ziedojums meža pūču būriem) un „Putni dabā 2010/3-4 izdošana”.
Kā lietot Labdarbibasfaktors.lv var iepazīties šeit (angļu valodā): http://www.youtube.com/watch?v=XFlh6KQXyrA

Ziedot LOB iespējams, izmantojot arī ziedošanas sadaļu LOB mājas lapā: http://www.lob.lv/lv/ziedo.php

Par portāla www.labiedarbi.lv iespējām neaizmirsīsim un arī turpmāk iesniegsim projektu pieteikumus, piemēram, par nākamā žurnāla numura izdošanu vai papildu tirāžas izplatīšanu Latvijas bibliotēkām. Tāpēc ceram uz jūsu atbalstu arī turpmāk!

Par atbalsta jautājumiem un ierosinājumiem sazinieties ar žurnāla „Putni dabā” redaktoru Agni Bušu (agnis.buss@gmail.com).

pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Paldies!

Sveiki, draugi!

Paldies par lidzsinejo atbalstu zurnala "Putni daba" izdosanai!
Sobrid ir sasniegts labs rezultats, bet ne pietiekams, lai varetu iegut finansejumu.
Tapec aicinu nobalsot, ja kads to vel nav izdarijis, ka ari iespeju robezas palugt to ari citiem.
Tas nemaksa neko un aiznem tikai paris minutes, bet katra balss ir no svara.
SODIEN IR PEDEJA DIENA!

Viss ir ļoti vienkārši – nobalso par žurnāla „Putni dabā” izdošanu ABOS veidos:
ar mob. tel. http://ej.uz/PDld un
draugiem. lv http://ej.uz/PDdr

Paldies jau ieprieks!

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Pieejamās grāmatas par naudu un tās vairošanu

Ja ir interese sniegt ieguldījumu savā pašizaugsmē, šādas grāmatas ir iespējams dabūt arī caur mani.
Dod ziņu, kuras interesē un sarunāsim, kā tās dabūsi. Raksti: agnis.buss@gmail.com
Dažas no tām esmu izlasījis un uzrakstīšu arī savas atsauksmes par tām
Izglītosimies kopā!



Cena
Grāmata
Ls 21,50
R.Kijosaki "Bagātā tēva" komplekts (4 grāmatas)
Ls 5,10
R.Kijosaki "Bagātais tētis, nabagais tētis"
Ls 5,40
R.Kijosaki "Bagātais un atjautīgais dēls"
Ls 6,40
R.Kijosaki "Kā iegūt finansiālu brīvību. The CashFlow Quadrant"
Ls 4,60
R.Kijosaki "Bagātā tēva biznesa skola"
Ls 6,10
B.Šēfers "Ceļš uz finansiālu brīvību"
Ls 5,00
B.Šēfers "Suns vādā Money"
Ls 5,00
B.Šēfers "Uzvarētāju likumi. 30 dienu programma panākumu gūšanai"
Ls 8,50
O.Mandino "Panākumu universitāte"
Ls 8,30
D.Tramps un R.Kijosaki "Kāpēc mēs gribam, lai jūs kļūtu bagāts"
Ls 10,20
Tramps. Bizness kā māksla
Ls 9,20
R.Brensons "Kailā patiesība par biznesu. Pasaulslavenā uzņēmēja piedzīvojumi"
Ls 8,70
R.Brensons "Losing my Virginity. Autobiogrāfija"
Ls 1,20
R.Brensons "Ej un dari! Dzīves mācības"
Ls 4,10
D.Derlavs "Bizness Ričarda Brensona stilā"
Ls 5,00
V.Dž.Kings "Nerakstītie biznesa likumi"
Ls 3,50
P.Yogananda "Kā gūt panākumus"
Ls 7,00
R.Vilkinsons, K.Pikita "Līmeņrādis. Kāpēc mums ir nepieciešama
vienlīdzīga sabiedrība? (Ne)laimīgas sabiedrības analīze"
Ls 13,30
H.Bārbers "Šveices banku noslēpumi. Viss, ko jums vajadzētu zināt,
lai legāli izvairītos no nodokļiem un inflācijas"
Ls 7,15
S.Lībs "Spēle galā"
Ls 3,10
N.Pīls "Pozitīvās domāšanas spēks"
Ls 7,00
Suņdzi "Karamāksla"
Ls 7,40
S.Kovejs "Astotais paradums"
Ls 5,10
E. de Bono "Sešas domāšanas cepures"
Ls 7,00
P.Ardēns "Lai ko tu domā, domā citādi"
Ls 7,40
S.Kovejs, A.Merils, R.Merila "Sāc ar svarīgāko"
Ls 6,10
P.Vains "Vissvarīgākais jautājums"
Ls 9,00
H.Čangs "Sliktie samarieši"
Ls 5,60
R.Templers "Bagātības likumi"
Ls 2,10
K.Vudss "No zīles līdz ozolam. Kā uzsākt biznesu un gūt tajā izcilus panākumus"
Ls 4,65
Dž.Fokss "Kā pelnīt lielu naudu mazā biznesā"


















































































svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Par galda spēli "Laiks biznesam"

Viss sākās ar Ziemassvētku dāvanu meklēšanu. Parasti Ziemassvētki un Jaunais gads tika svinēts ģimenes lokā, taču tagad man ir pašam sava ģimene un šos svētkus "esam sadalījuši" – Ziemassvētkus svinam pie sievas vecākiem, bet Jauno gadu pie manējiem. Tā kā man ir sešas māsas, tad manējo ģimene ir diezgan liela un visiem dāvanas izdomāt ir diezgan problemātiski, tāpēc pēdējos gadus mēģinām atrast kādu kopīgu dāvanu. Viena no lieliskām kopīgām dāvanām ir kāda galda spēle.

Pateicoties lielajai ažiotāžai par spēli "Scrabble", nolēmām, ka varētu dāvināt to. Taču kad pienāca iegādes brīdis, visur šī spēle latviešu valodā bija beigusies, tāpēc nācās domāt par alternatīvām. Jāņa Rozes grāmatnīcā spēle "Laiks biznesam" bija nolikta goda vietā un tā pievērsa manu uzmanību. Tādu iepriekš nebiju redzējis un tā kā pats esmu uzsācis biznesa gaitas, ieinteresējos. Turklāt izrādās, ka tā ir ražota tieši mūsu pašu Latvijā! Tikai pēc tam uzzināju, ka esmu iegādājies vienu no 1000 eksemplāriem. :)

Galda spēli nolēmām izmēģināt jau vecgada vakarā. Nekas prātīgs gan nesanāca, jo paralēli notika TV skatīšanās un citas aktivitātes, kas īsti neļāva izbaudīt spēles gaitu. Tomēr zināms priekšstats radās.
Iepriekš esmu spēlējis biznesa spēli skolā ekonomikas stundās. Tur arī bija līdzīgs process - jānosaka saražotās produkcijas cena, daudzums u.tml. Tikai tur bija vēl papildu komponenti, piemēram, reklāmas ieguldījumi.

Kopumā spēle vienkāršā veidā parāda biznesa un tirdzniecības pamatprincipus, kā arī attīsta nepieciešamās iemaņas un domāšanu uzņēmēja prātā. Protams, vienreiz izspēlējot un uzvarot šajā spēlē, tāpēc uzreiz nekļūsi par veiksmīgu uzņēmēju arī reālajā dzīvē. Tomēr šeit iepazīsti tirgus veidošanās principus un mēģini saprast stratēģijas, plānošanas un prognozēšanas nozīmi. Saražoto produktu pieprasījums gan ir ļoti vienkāršots, jo reālajā dzīvē diez vai patērētāji tā vienkārši paziņos, ka viņiem vajag, piemēram, 15 tonnas ar produktu. Taču kā princips ir labs. Tas neattiecas uz izejvielu tirgu, jo dzīvē var prognozēt, cik daudz ir pieejamas izejvielas.

Spēles gaita ir vienkārša un saprotama, kas ļauj veiksmīgi spēlēt arī manām mazajām māsām, tomēr arī pietiekami interesanta, lai piesaistītu pieaugušo cilvēku auditoriju. Brīžiem mazās māsas uz mani bija dusmīgas par pielietotajām privilēģijām vai dažādiem citiem "trikiem" un neuzskatīja šādas rīcības par "godīgām". Taču šādas epizodes diezgan nesāpīgā veidā parāda arī realitātē esošās situācijas, kas attēlo principu "bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie nabagāki". Tajā pašā laikā ir iespēja pierādīt, ka ar attiecīgām zināšanām un domāšanu ir iespējams izrauties no "nabago gala" un gūt panākumus.

Darbošanās tonnās un tūkstošos pieradina spēlētājus pie lielajiem apmēriem un iemāca domāt ar vērienu. Parāda, cik tas ir vienkārši. Spēlē tas ir arī viegli, atšķirībā no realitātes. Tomēr abos gadījumos – vienkārši.
Patieso spēles vērtību gan varētu novērtēt tikai pēc daudzām spēlēšanas reizēm. Līdzīgi kā Roberta Kijosaki bagātais tētis viņam bērnībā bieži lika spēlēt Monopolu. Par to Roberts savā un Donalda Trampa kopdarbā „Kāpēc mēs gribam, lai jūs kļūtu bagāts” raksta: „Spēlēdams es mācījos un sāku izprast, kāda loma ir ekonomiskajām svirām, kontrolei, jaunradei, darbības paplašināšanai un prognozējamībai. Pēkšņi kādu dienu, kad šo spēli biju spēlējis vismaz tūkstoš reižu, man prātā pavīdēja acumirklīga nākotnes vīzija – lielas bagātības vīzija.” Tā viņš uzsver spēļu nozīmi personības izaugsmē gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo spēles imitē praktisku darbību un tādējādi šīs prasmes nostiprināt daudz efektīvāk nekā, piemēram, tikai lasīšana vai lekciju klausīšanās. Arī pats R. Kijosaki ir radījis galda spēli – „CASHFLOW” (ceru arī to kādreiz uzspēlēt). Tāpēc jo īpaši priecājos, ka Latvijā ir radīta biznesa spēle, kas mums pirmajiem dod iespēju praktiski nomēģināt uzņēmuma vadīšanu un izkopt izprati par R. Kijosaki minētajām lietām.

Spēlējot spēli radās dažas neskaidrības, ko vajadzētu precizēt noteikumos.
Izvelkot produktu pieprasījuma kartīti ar valsts pasūtījumu loģiski būtu, ka katrs spēlētājs iesniedz piedāvājumu, cik viņš var saražot un tikai uzvaras gadījumā saražo attiecīgo daudzumu preces (kā jau ar valsts konkursiem). Tomēr par to spēles noteikumos nekas nav minēts un var saprast, ka ikviens konkursa dalībnieks zaudē „saražoto” produkciju, bet naudu saņem viens.
Vēl viena lieta – vai iegūto uzņēmuma stabilitāti var izmantot jebkurā brīdī un „pilnā apmērā”, t.i. esot „dubultstabilam” paiet divus lauciņu atpakaļ.
Uz spēles beigām mēdz uzkrāties diezgan daudz privilēģiju kartītes (īpaši atvieglotajā variantā) un nevar atcerēties, kuras no privilēģiju kartītēm, kuram pretiniekam ir. Savukārt ir arī tāda privilēģijas kartīte, kas dod iespēju atņemt jebkuru kartīti no cita spēlētāja pēc izvēles. Vai šajā gadījumā vajag atklāt kādas kartītes, kuram ir? Vai arī jāpaļaujas uz atmiņu?
Atvieglotajā variantā katrā aplī ikviens spēlētājs izvelk pa vienai privilēģijas kartītei. Daudzas privilēģiju kartītes paredz pastāvīgā klienta izsoli. Vai šajā gadījumā pastāvīgais klients nonāk uzreiz kartītes izvilcējam vai arī tomēr tiek veikta izsole (jo „parastajā” variantā arī kartītes tiek izsolītas)?

Iespējams, ir vērts apdomāt par kāda neprognozējama „spēka” ietekmi uz visiem spēlētājiem. Piemēram, papildu kartītes ar ziņu par nodokļu paaugstināšanu vai „nelabvēlīgiem apstākļiem” samazinot iepirkto izejvielu daudzumu. Dažas no šādām lietām gan jau ir iekļautas, piemēram, patēriņa tirgū „Krīze. Patērētāji pieprasa 0 tonnas” vai privilēģiju kartīte ar „Tiek sabojāta puse izejvielu visiem spēlētājiem”.

Par spēli
"Laiks Biznesam" ir uz ekonomikas modeļa pamata izveidota galda spēle uzņēmējdarbībā, kura, ļaujot spēlētājam iejusties uzņēmuma vadītāja lomā, atspoguļo biznesā notiekošos procesus.
Šī spēle domāta galda spēļu cienītājiem vecumā no 10 gadiem un tiem, kas vēlas iepazīt vai izmēģināt savus spēkus uzņēmējdarbībā.
Vairāk informācijas www.laiksbiznesam.lv

Agnis Bušs

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Atbalsti žurnālu „Putni dabā” ar savu balsi


Viss ir iespējams tikai tad, ja tas, ko dari, ir no sirds, ar entuziasmu un galvenais – neatlaidīgi.
Arī mēs neesam padevušies un iesniedzām žurnāla „Putni dabā” 2010/3–4 projekta pieteikumu Labiedarbi.lv konkursā. Esam veiksmīgi izturējuši pirmo kārtu un tagad otrajā kārtā viss ir atkarīgs no balsu skaita, ko iegūsim no saviem atbalstītājiem. Finansējumu saņems 5 vai 6 (no 14) visvairāk balsu ieguvušie projekti.

Viss ir ļoti vienkārši – nobalso par žurnāla „Putni dabā” izdošanu abos veidos:
ar mob. tel. http://ej.uz/PDld un
draugiem. lv http://ej.uz/PDdr

Balsošanas norisināsies līdz 30. janvārim.

Pirmajā gadījumā lapas labajā pusē ir logs, kurā tev jāievada savs mobilā tālruņa numurs (biedrība „Labie Darbi” garantē, ka numurs netiks izmantots komerciāliem nolūkiem un/vai nodots trešajām pusēm), nospied „Saņemt kodu” un saņemsi bezmaksas SMS ar kodu, kurš jāievada formā un balsojums tiks pieņemts. No katra tālruņa par vienu projektu var nobalsot vienu reizi. Tā kā izmanto visus pieejamos mobilos tālruņus.

Otrajā gadījumā jābūt reģistrētam portālā www.draugiem.lv un pēc „Putni dabā” balsošanas lapas atvēršanas vienkārši jānospiež poga „Balsot” un tavs balsojums tiks pieņemts. Paziņo arī citiem saviem draugiem portālā draugiem.lv par šo iespēju!

Šā žurnāla numura materiāli ir gandrīz savākti un janvāra laikā norisināsies žurnāla maketēšanas darbi, tāpēc laika gaitā varēsim iepazīstināt ar jau gataviem rakstiem. Par žurnāla saturu lasiet šeit: http://www.draugiem.lv/lob/news/item/224957/

Seko balsošanas norisei un LOB jaunumiem:

Ko Tu vēl vari darīt?
  • Nosūti šo ziņu saviem draugiem, kolēģiem, paziņām utt.
  • Ievieto ziņu savā dienasgrāmatā, emuārā (blogā), mājas lapā u.c. Tev pieejamās vietnēs.
  • Pievieno savam e-pasta parakstam ziņu – Balso par finansējumu žurnālam "Putni dabā" ar mob. tel. http://ej.uz/PDld un draugiem. lv http://ej.uz/PDdr
  • Ja vēlies izvērst lielāku kampaņu, sazinies ar žurnāla redaktoru Agni Bušu (agnis.buss@gmail.com) par papildu materiālu saņemšanu.


Žurnāls „Putni dabā” ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevums par un ap putniem un iznāk kopš 1987. gada. Laika gaitā tas ir kļuvis par populāru un krāsainu žurnālu interesantā un saistošā veidā stāstot par putniem, to dzīvesveidu, LOB īstenotajiem putnu izpētes un aizsardzības projektiem, ornitoloģijas vēsturi u.c. ar putniem saistītām lietām. Daļa no iepriekšējiem numuriem: http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/
Žurnālu saņem LOB biedri bez maksas (par LOB biedru var kļūt ikviens http://www.lob.lv/lv/piebiedroties.php), to arī iespējams iegādāties SIA „Motacilla” tirdzniecības vietās (http://www.motacilla.lv/?mod=107).

svētdiena, 2011. gada 2. janvāris

„Putni dabā” 2010/3–4 numurā


Par žurnālu „Putni dabā” ir divas ziņas – viena laba, otra ne tik laba. Labā ziņa ir tā, ka 2010/3–4 numuram ir sagatavoti materiāli, taču sliktā – šobrīd nav līdzekļu, lai šo numuru izdotu. Tomēr pateicoties aģentūras „DUE” atbalstam šis numurs tiks samaketēts un sliktākajā gadījumā būs pieejams vismaz elektroniski. Tomēr joprojām ceram, ka mums izdosies atrast līdzekļus tā nodrukāšanai. Ja jums ir kādas iespējas atbalstīt žurnāla izdošanu, lūdzu, ziņojiet (šā numura izdošanai nepieciešami Ls 2500; agnis.buss@gmail.com). 2010. gada augustā diemžēl mums neizdevās iegūt finansējumu „Labie darbi” konkursā, kaut gan bijām ļoti tuvu. To mēģināsim izdarīt vēlreiz 2011. gada janvāra konkursā. Tas nozīmē, ka pastāv lielas cerības nodrukāt žurnālu līdz LOB kopsapulcei, ja janvāra laikā par šo projektu katrs LOB biedrs sniegtu ieguldījumu vismaz 20 balsu veidā. Janvāra sākumā apmeklējiet mājas lapu www.labiedarbi.lv un nobalsojiet ar sava mobilā tālruņa un www.draugiem.lv profilu palīdzību.

Pagaidām piedāvājam jums nelielu ieskatu „Putni dabā” 2010/3–4 numura saturā.

Par numura tēmu izvēlējāmies putnu orientāciju un migrāciju. To daļēji noteica saruna ar 70 gadu jubilāriem – Vari Liepu un Juri Bergmani. Varis Liepa ilgus gadus veica putnu orientācijas pētījumus LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētījumu centrā Raudā. Šajā numurā varēsiet lasīt gan Vara Liepas rakstu par to, kā orientējas jaunie putni ceļā uz ziemošanas vietām, gan pašu interviju ar Vari Liepu un Juri Bergmani par pētījumu gadiem, kā arī pašu izglītošanos un jauno ornitologu apmācību.

Turpinot migrāciju tēmu, apskatīsim arī pavasara migrāciju aspektus Latvijā (Mārča Tīruma rakstā), kā arī vēja elektrostaciju ietekmi uz putniem (autors Rolands Lebuss). Putnu vērotājiem saistoši varētu būt raksti par Skrundas dīķiem kā putnu vērošanas vietu īpaši migrāciju laikā, kā arī par šņibīšu noteikšanu, kas ir novērojami lielā skaitā tieši migrāciju laikā.

Aizvadītais gads ir bijis interesants putnu novērojumu ziņā – konstatētas divas jaunas putnu sugas Latvijā – stepes piekūns un īspirkstu mizložņa. Turklāt pēdējā arī ir tieši saistīta ar numura tēmu, jo noķerta Papē rudens migrācijas laikā. 2010. gadā Latvijā konstatēta arī sarkanās klijas ligzdošana, kas ir pusgadsimta ievērības cienīgs novērojums. Kukaiņu piekūni savukārt šoruden lutināja putnu vērotājus, jo bija vērojama šīs sugas invāzija.

Runājot par ceļojumiem un sportiskā aktivitātēm, šajā numurā lasiet par Īslandes jūras putnu bagātībām, kā arī komandas „Himantopus himantopus” panākumiem divās (!) putnu vērošanas sacencībās – „Cemex Torņu cīņās 2010” un Igaunijas putnu rallijā „Estonian Open 2010”.

Vēstures rubrikā atskatīsimies uz Kārļa Vilka nopelniem ornitoloģijā un viņa dzīves gājumu. Kārlis Vilks 2010. gadā būtu svinējis 110 gadu jubileju.


Beidzam Bumbulēt!


Jaunais gads ir sācies diezgan laiski. Un kāpēc gan nē, ja bez ierastās brīvdienas 1. janvārī, ir arī 2. janvāris, kas šogad iekrīt svētdienā? Tas patiesībā ir labi, jo pēc visas skriešanas pirms Jaunā gada sagaidīšanas, esi spiests kādu dienu veltīt sev un pārdomāt iepriekšējā gadā paveikto un saplānot nākamā gada plānus. Varbūt ne dienu dienā, bet lielos vilcienos gan.

Kopumā ņemot izskatās, ka šis, 2011. gads, būs ļoti darbīgs un izšķirošs daudzās jomās. Laikā kad viss iet „uz leju”, biznesā paredzēts lielais izrāviens. Zinātniskajā darbībā piemērots būtu teiciens „visu vai neko”. Savukārt žurnāla „Putni dabā” izdošanā arī šogad sagaidāmi daudzi izaicinājumi. Darbs ar brīvprātīgajiem nekad nav bijis viegls, tomēr ļoti interesants. Savā ziņā visās iepriekšminētajās jomās darbs ir tieši vai netieši saistīts ar brīvprātīgajiem. Strādājot ar brīvprātīgajiem svarīgi ir radīt pārliecību par to, ko dari pats un tādējādi arī radīt motivāciju pārējiem, lai sapratu, kāpēc viņi to dara un, ko tad dod katram personīgi. It kā ļoti vienkārši – nav jāmeklē finansējums, lai samaksātu par šo darbu, arī darba apstākļi var būt krietni vien ekstravagantāki. Tomēr dažkārt šķiet, ka kādu noalgot būtu vieglāk. Taču ar to arī viss beigtos. Tiklīdz esi kādam sācis maksāt par kādu darbu, pēc finansējuma beigšanās diez vai dabūsi tos pašu cilvēkus strādāt brīvprātīgi. Varbūt kāds kaut ko darīs, taču krietni mazākā apmērā un bez nepieciešamā entuziasma.
Starp citu, arī slavenais miljardieris Ričards Brensons uzsāka savas biznesa gaitas tieši strādājot ar brīvprātīgajiem. Viņa pirmais nopietnais biznesa projekts bija žurnāla „Student” izdošana. Viņš saviem darbiniekiem algu nemaksāja, tomēr cilvēki pie viņa strādāja. Viņš mācēja parādīt, ka strādāt brīvprātīgi var būt forši un aizraujoši. To nodrošināja arī ekstravagantā darba vide. Kļūstot bagātam, Ričards joprojām bija neformāls un šādu stilu veidoja arī savos uzņēmumos. Grezna debesskrāpja vietā, viņa birojs atradās uz vienkāršas pietauvotas baržas.

Esmu priecīgs, ka žurnāls „Putni dabā” joprojām ir saglabājis savu „brīvprātīgo auru”. Arī „treknajos” gados autori žurnālam rakstus un bildes iesniedza brīvprātīgi. Protams, redaktoram līdz ar to ir vairāk darba, taču esam saglabājuši iespēju turpināt žurnāla veidošanu arī šobrīd. Lai arī 2010. gadā ir izdevies līdz galam izdot tikai vienu „Putni dabā” numuru (dubultnumurs 2010/1–2), otrs numurs (dubultnumurs 2010/3–4) ir sagatavots un atliek tikai salikt kopā un nodrukāt. Par plānoto numura saturu lasiet nākamajā emuāra ierakstā.

Iepriekšējais gads žurnāla izdošanā nebija no vieglajiem. Situācija bija līdzīga tam brīdim, kad es pats kļuvu par žurnāla „Putni dabā” redaktoru 2007. gadā – bija izdots tikai viens numurs (2007/1) un finansējuma žurnāla izdošanai nebija. Ar entuziasmu un pašaizliedzību pabeidzu iesāktos darbus pie nākamā numura (2007/2–3) un to arī nodrukājām. Toreiz gan LOB finansiālā situācija bija labāka un finansējumu atradām no LOB iekšējiem resursiem. Paralēli strādājām pie projekta pieteikuma iesniegšanas Latvijas Vides aizsardzības fondam. To apstiprināja un jau 2008. gadā varējām ieiet atpakaļ „normālā gultnē” un izdot visus četrus paredzētos numurus. Sākot ar 2009. gadu vajadzēja būt vēl labāk, jo projekta pieteikums tika apstiprināts uz trim gadiem (2009–2011). Tam pateicoties varējām arī palielināt žurnāla tirāžu (uz 2000 eks.) un žurnāls bija pieejams arī visās Latvijas Tautas bibliotēkās (vairāk kā 800). Diemžēl pašreizējo finansiālo situāciju valstī jūs zināt un finansējums 2010. gadā tika atteikts. Mēs gan nepadevāmies un meklējām finansējuma iespējas citur. Tās arī atradām un izdevām dubultnumuru 2010/1–2. Tagad atliek pabeigt darbus pie 2010/3–4 numura un ar entuziasmu raudzīties uz 2011. gadu un iespējām izdot visus četrus paredzētos numurus.

Saprotu, ka pašreizējā neskaidrā situācija ir radījusi kādu noplakumu entuziasmā un vēlmē kaut ko darīt, tāpēc BEIGSIM BUMBULĒT un sāksim strādāt! Aicinu ikvienu apdomāt, kāpēc konkrēti sev ir nepieciešams žurnāls „Putni dabā”? Kā tas maina dzīvi gan sev, gan citiem cilvēkiem – LOB biedriem, zinātniekiem, putnu vērotājiem, vienkārši interesentiem, bibliotēku apmeklētājiem un daudziem citiem? Vai Tu zini, kādu ieguldījumu Tu vari sniegt žurnāla „Putni dabā” veidošanā? Nevis vienkārši parunāt kā būtu, ja būtu, bet tieši ko praktisku – piedāvāt uzrakstīt kādu rakstu vai atrast finansējuma iespēju.

Piedāvājums un idejas sūti man uz e-pastu: agnis.buss@gmail.com.

Paldies rakstu un bilžu autoriem par ieguldījumu žurnāla veidošanā! Paldies arī žurnāla redkolēģijai par brīžiem nenogurstošo darbu numuru tapināšanā. Lielu darbu ir ieguldījuši arī aģentūras Due darbinieki (īpaši Svens Neilands un Andris Auzenbahs). Paldies Due par pretimnākšanu šajos laikos! Paldies arī Latvijas Vides aizsardzības fondam par finansiālu atbalstu iepriekšējos gados. Pēdējā numura izdošanā finansiāli palīdzēja arī studentu korporācijas „Patria” biedri.