Iepazīsimies. Esmu tētis 3 un 5 gadus veciem puikām, tāpēc
būtu lieki piebilst, ka ļoti daudz laika paiet bērnu “audzināšanā”. Lai gan ir
uzskats, ka bērni netiek audzināti, un arī pat tā, ka bērni audzina vecākus…
Bet tas tā un pārāk šiem aspektiem šobrīd neaizrausimies. No bērna acīm manu
nodarbošanos varētu raksturot kā “strādā ar datoru un šad tad dodas arī dabā”.
Gribam to vai nē, apzināmies to vai nē, bet mēs tieši
ietekmējam savus bērnus. Lai arī šķiet, ka brīžiem bērni mūs neklausās u.tml.,
taču ietekme noteikti ir (cita lieta – laba vai slikta ietekme). Mēs arī visi
zinām, ka bērni mūs kopē un mācās no mums. Un mācās pārsvarā no darbiem nevis
vārdiem (lai arī vārdi un sarunas arī ir ļoti svarīgas). Brīžiem gan šķiet –
nu, kāpēc gan bērns nevarētu klausīties, ko sakām, nevis skatīties, ko darām?
Bet, skatoties uz Krievijas šā brīža aktivitātēm, nē, labāk tomēr skatīties arī
uz darbiem un pašam izdarīt secinājumus.
Tad, lūk, rodas jautājums – kādā veidā man kā vecākam
vislabāk ietekmēt savu jauno paaudzi un izaudzināt to pēc labākās sirdsapziņas
un vēlams arī panākumiem bagātu. Uzreiz piepildīšu – panākumi nenozīmē tikai
daudz naudas. Panākumi ir arī laimīga ģimene, pašizpausmes piepildījums u.c.
lietas, kas liek cilvēkam justies labi un vajadzīgam.
Ir daudz un dažādu ieteikumu par bērnu audzināšanu – sākot
ar “vispusīgu personības attīstību” līdz pat militārām metodēm. Šoreiz
padalīšos ar saviem iespaidiem, secinājumiem un atziņām pēc Denijas Džonsones grāmatas
“Panākumiem bagātas nākamās paaudzes audzināšana” (Dani Johnson “Grooming The
Next Generation For Success”, http://www.danijohnson.com/offers/solutions/grooming-the-next-generation-for-success-book/),
kas šobrīd ir pieejama arī latviski.
Kā es uzzināju par šo
grāmatu
Par Deniju Džonsoni pirmo reizi nopietnāk uzzināju 2014.
gada martā, kad viņa viesojās Latvijā. Un pirmais seminārs tieši arī bija par
nākamās paaudzes audzināšanu. Tā kā mums ar sievu šī ir ļoti aktuāla tēma, tad
aizgājām paklausīties. Pēc šīm pāris stundām bija skaidrs, ka vēlamies uzzināt
ko vairāk par viņas ieteikumiem un metodēm. (Starp citu, semināra ieraksts ir
šeit: http://failiem.lv/u/qirmtxn.)
Jau tad bija pieejama grāmata angļu valodā, bet nopietnāk ar to iepazīties un
izlasīt sanāca, kad tā tika iztulkota latviešu valodā augusta beigās.
Sāku lasīt…
Sākumā domāju, ka ātri izlasīšu grāmatu un uzreiz varēšu
padalīties ar saviem iespaidiem. Taču lasīšana tik ātri man negāja, jo iegūtā informācija
ik pa laikam bija “jāsagremo”. Īpaši grāmatas pirmā puse tik ļoti nesaskanēja
ar maniem priekšstatiem un pieredzi par bērnu audzināšanu, ka brīžiem jau
šķita, ka grāmata jāliek pie malas. Tomēr zināju, ka grāmata ir vērtīga un
turpināju lasīt. Un labi, ka tā, jo beigās kļuva lielāka skaidrība, kāpēc
nākamās paaudzes audzināšanas metodes ir šādi aprakstītas. Lai arī vēl jo
projām vismaz dažas no grāmatā aprakstītajām lietām man nešķiet pieņemamas un
mūsu viedokļi krasi atšķiras. Taču ļoti liela daļa jau uzreiz likās noderīga un
izmantojama (jau grāmatas lasīšanas laikā pielietoju dažus no paņēmieniem un…
tie strādā!).
Ko es ieguvu
Pirmkārt, es sapratu, ka no attieksmes un skatījuma uz
situāciju, reakcija un iznākums ir ļoti atšķirīgs. Ir lietas, ko it kā zinām,
bet praksē nelietojam un tad brīnāmies, kāpēc labās lietas nestrādā tā kā “rakstīts”
(vajadzētu). Bet problēma ir tajā, ka mēs nemaz nelietojam “rakstītās” lietas.
Otrkārt, nedaudz vairāk iemācījos, ka ir arī savādāks
viedoklis par dažādām lietām. Vispār man ir samērā grūti pieņemt kaut ko
savādāku nekā mans līdzšinējais priekšstats. Ja man par kādu lietu priekšstata
nav, tad ir ļoti viegli pieņemt jauno, jo nezinu alternatīvas. Tas atšķirīgais,
kas ir šajā grāmatā, ir skatījums uz pasaules lietu kārtību. Un tas nav
brīnums, jo Denija visu laiku atkārto atšķirību starp 98% un 2% pasaules
iedzīvotāju. Viņa pieder pie 2%, bet es (vismaz pagaidām) pie 98%. Lai pieņemtu
2% cilvēku domāšanu, ir jāveic pamatīgas pārmaiņas sevī un ar sevi arī
jāstrādā. Un turklāt pamatīgi jāstrādā. Varbūt ir ērtāk atnākot mājās ieslēgt
TV (nevis izlasīt grāmatu par panākumu gūšanu vai padarboties ar bērniem) vai vakariņām
nopirkt pusfabrikātus (nevis svaigu pārtiku un pagatavot pašam, kas būs ilgāk,
bet 3x lētāk), taču tas nepadarīs tevi veiksmīgu. Tāpēc savā ziņā jāpieiet
lietām kritiski un visu laiku jāmācās. Jāmācās arī pieņemt un izprast savādāks
viedoklis. Turklāt īpaša nozīme ir viedoklim, kurš jau darbojās.
Treškārt, ir ārkārtīgi liela nozīme komunikācijas prasmēm –
gan ar bērnu, gan ar citiem cilvēkiem, gan arī iemācīt bērnam komunicēt ar
citiem cilvēkiem. Šis savā ziņā ir visgrūtākais – vispirms jau pašam adekvāti
saprasties ar cilvēkiem un tad vēl arī bērnam iemācīt pareizi reaģēt un
rīkoties dažādās situācijās. Tā ir prasme, kur mums jāsāk ar sevi. Jo mēs
nevaram stāstīt bērnam kaut ko, ja mēs paši darām savādāk. Atcerēsimies, ka
bērns mācās no mūsu darbiem nevis vārdiem.
Brīdinājums! Šī
grāmata var izraisīt pretrunīgas jūtas attiecībā uz dzīves uztveri un bērnu
audzināšanu. Īpaši tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kam nav “attiecību” ar Dievu
vai viņu pat noliedz. Mūsu sabiedrība vairāk vai mazāk tomēr balstās uz
kristīgām vērtībā, lai arī ko mēs teiktu. Es pats neesmu nekāds aktīvais
kristietis, tomēr zinu (un esmu arī pieredzējis), ka Dieva vārds un darbi
strādā. Man nav iemesla neticēt Dievam (kādreiz es teicu, ka es zinu, ka Dievs
ir). Varam viņu saukt par “augstākajiem spēkiem”, “Dabas likumiem”, “likteni”
vai kā citādi, taču būtība nemainās – mums apkārt notiek daudzas
neizskaidrojamas lietas un tikai tāpēc, ka mēs to nesaprotam, nedrīkstam
noliegt.
Ja arī tevi interesē panākumiem bagātas paaudzes audzināšana
un vēlies iegūt šo grāmatu savā īpašumā, uzmeklē grāmatas izdevēju “Desol” vai
raksti uz manu e-pastu agnis.buss@gmail.com.
Grāmatas cena ir 10 EUR.
Cieņā
Agnis Bušs
Agnis Bušs